Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Ingarihi

Mā Te Pouako

He Aratohu Whakaako i Ngā Kaupapa Taiao

Karakia
Ko Ranginui e tū iho nei
Ko Papatūānuku e takoto nei
Whiria te kaha tūātinitini
Whiria te kaha tūāmanomano
Haumi e! Hui e! Tāiki e!

Ā muri atu

Ngā Hononga ki Te Marautanga o Aotearoa
Te Whakatō i te Kaupapa
Te Whakaoho i te Kaupapa
Te Whakatutuki i te Mahi
Te Whakaataata me te Aromatawai
Te Ahu Whakamua

He Kupu Whakataki
Ko te pūtakenga o ngā kaupapa taiao i roto i te akomanga ko te taiao tonu. Me mārama te ākonga ki tōna taiao me tāna hononga ki ngā mea katoa o roto. Māna tonu hei tautohu i ngā kaupapa taiao hei whai māna – mā konā, ka tino whai take āna mahi i ngā horopaki ako tūturu.

He tauira huarahi whakaako ēnei kōrero hei tautoko i ngā kōrero ā-mati e pā ana ki te taiao. Ahakoa e hāngai ana ngā kōrero nei ki te pūtaiao, kei reira anō ngā hononga ki te reo, te tikanga ā-iwi, ngā toi, te hauora me te hangarau. Mā te pouako e whiriwhiri ngā wāhanga ako e hāngai ana ki ngā mahi a ngā ākonga.

Whakataukī
Kotahi tonu te matua o te tangata Māori,
ko Ranginui e tū iho nei,
ko Papatūānuku e takoto nei.

Ngā Mātāpono Whānui Ko te oranga taiao, he oranga tangata

Ngā Akoranga Matua

  1. Kia pūmau te ākonga ki tōna whanaungatanga ki te taiao.
  2. Kia mātua mōhio te ākonga e whai pānga ana āna mahi ki te taiao.
  3. Kia mātau te ākonga ki ngā pūkenga o te rangahau, o te whakamātau, o te tūhura me te whakaoti rapanga.
  4. Kia mātua mōhio te ākonga me whai wāhi mai ētahi atu ki ngā mahinga taiao, arā, mā te mahi tahi ka eke ngā kaupapa.

Hoki ake ki runga ^

Ngā Hononga ki Te Marautanga o Aotearoa

Te whenu: Te Ao Tūroa                            Taumata: Tau 1–8

Te Pū Me Te More

Te Weu

Te Aka

Te Rauropi
1. Ka ako haere ko ētahi hiahiatanga kei ngā mea oreore katoa, kia noho ora ai.
2. Ka whakawhitiwhiti whakaaro mō ngā mea oreore, ka whakarōpū i runga i ngā rerekētanga.
Te Taiao
3(i) Ka ako mō ngā kīrehe korehāhā, nō nehe rā anō i ora ai.
3(ii) Ka mārama haere ki ngā āhuatanga o ia mea oreore e rite ana kia whai oranga ai ia i tōna ake wāhi noho.
Papatūānuku
4. Ka ako haere me pēhea te rū whenua me te puia e huri ai i te āhua o te takiwā, me ngā pānga ki te maunga, ki te awa hoki.
Ranginui
5. Ka whakawhitiwhiti whakaaro mō Tama-nui-te-rā me te Marama, me ngā pānga ki a Papatūānuku.
Te Rauropi
1. Ka ako haere i ngā āhuatanga motuhake o ngā rauropi e whai oranga ai tēnā me tēnā.
2. Ka whakarōpū whānui ā-pūtaiao i ētahi rauropi.
Te Taiao
3. Ka mārama e rite ana te rauropi mō tōna wāhi noho, ā, tērā ka raru te rauropi ina rerekē taua wāhi noho.
Papatūānuku
4(i) Ka ako haere i ngā pūtake o ngā āhuatanga ā-nuku o te takiwā, tae atu ki ngā tāpui wai.
4(ii) Ka ako haere mō te āta titiro, te tuhi me te matapae i te huarere.
Te Rauropi
1. Ka āhukahuka ki ngā tukanga koiora kei ngā rauropi katoa, me te mōhio anō he rerekē aua tukanga i ngā momo rerekē.
2. Ka whakarōpū whāiti ā-pūtaiao i ētahi rauropi.
Te Taiao
3. Ka āhukahuka, ka whakamārama i ngā panoni o ngā momo koiora (me ngā mea motuhake o Aotearoa), o neherā tae noa ki tēnei wā.
Papatūānuku
4(i) Ka mārama haere ki ngā āhuatanga nui o te mata o Papatūānuku, arā, te wai, te toka, te one, me ngā āhuatanga e taea ai te ora i reira.
4(ii) Ka mārama haere ki te hurihanga wai me ōna pānga ki te āhuarangi, te āhua o te whenua, me te koiora.

Te Rea

Te Waonui

Te Kune

Te Whē

Te Rauropi
1. Ka tautohu i ngā hanga me ngā mahi o ngā tukanga koiora i te tipu, i te kīrehe, ā, ka whakaahua i ngā whakahaere o te pūtau.
2. Ka whakaahua i ngā tukanga koiora e pā ana ki te whakaputa uri, te iranga, me te tukunga iho ā-ira.
Te Taiao
3. Ka tūhura i ngā hononga hauropi o te rauropi ki te rauropi (hei tauira, ko te raupapa me te māwhaiwhai kame), ki te taiao whānui hoki.
Papatūānuku
4. Ka tūhura i te hanga, te hanganga, me ngā āhuatanga o Papatūānuku, o te kōhauhau hoki, me ngā pānga o tā te tangata mahi.
Ranginui
5. Ka tūhura, ka whakatauira i ngā hurihanga e ahu mai ana i ngā pāhekoheko a Papatūānuku ki te Marama me Tama-nui te-rā, pēnei i ngā āraitanga, i ngā tai, i ngā wāhanga o te tau.
Te Rauropi
1. Ka whakahāngai i ngā āhuatanga ā-tinana me ngā mahi o te tipu, o te kīrehe, o te moroiti, ki ā rātou tukanga koiora, ā ka tūhura i ngā āhuatanga taiao e pāpā ana ki aua tukanga.
2. Ka torotoro tauira e pā ana ki te tukunga iho o ngā āhuatanga ā-ira.
Te Taiao
3(i) Ka whakamārama he mea nui te rerekētanga ā-ira i roto i te taiao hurihuri.
3(ii) Ka tūhura i te pānga mai o ngā mahi a te tangata, me ngā tukanga māori, ki tētahi pūnaha hauropi i Aotearoa.
Papatūānuku
4(i) Ka mārama me pēhea te ariā nukupapa me ērā atu tukanga ā-nuku e whakarite ai, e huri ai, i te mata o Papatūānuku.
4(ii) Ka tūhura i ngā hurihanga ā-nuku, ā-Tāwhiri, ā-rangi hoki, e whakarerekē ana i ngā āhuatanga whaiora i runga i a Papatūānuku i te takanga o te wā.
Ranginui
5. Ka whakamārama i ngā tūmomo hangarau (pēnei i ngā tūmomo karu whātata, ngā amiorangi, ngā waka ātea) hei ako haere, hei torotoro i te whānau a Tama-nui-te-rā me te ao tukupū, i ngā hononga mokowā e pāpā mai ana ki a Papatūānuku.
Te Rauropi
1. Ka torotoro i ngā rerenga tukanga koiora o te tipu, o te kīrehe.
2. Ka mārama ki te pāhekoheko o te pītau-ira me te taiao i roto i te whakatinana ira.
Te Taiao
3(i) Ka whakamārama me pēhea e puta ai ngā panoni ā-ira ki rō taupori i ngā pāhekoheko o ngā āhuatanga taiao me te whiringa māori.
3(ii) Ka torotoro i ngā tauira horahora hauropi, ā, ka whakamārama i ētahi take mō aua tauira.
Papatūānuku
4(i) Ka mārama haere me pēhea te tukanga nukupapa, me ērā atu āhuatanga ā-nuku, e hanga ai, e panoni ai i te mata o Papatūānuku.
4(ii) Ka mārama me pēhea e taea ai e ngā mahi a te tangata te whakarerekē i ngā hurihanga e tautoko ana i te ora i runga i a
Papatūānuku.
Ranginui
5. Ka whakamārama i ngā āhuatanga me ngā hurihanga-ora o ētahi tūmomo whetū, tae atu ki ngā panoni pūngao me te wā.
Te Rauropi
1. Ka tūhura i ngā tukanga kukuwhatanga i puta ake ai te kanorau koiora i runga i a Papatūānuku; ka tirotiro i te wāhanga me te pānga o te tangata i roto i aua tukanga.
2. Ka mārama ki te raweke ā-pūtaiao i te whakawhitinga mōhiohio ā-ira, ā, ka hanga whakatau mutunga mārama tonu mō ngā pānga pāpori, matatika, koiora hoki e pā ana ki tēnei mahi.
Te Taiao
3. Ka mārama ki ngā hononga o te rauropi ki tōna taiao.
Papatūānuku
4. Ka whakawhanake māramatanga ki ngā pāhekoheko, i roto i te wā, o te mahi a te tangata ki ngā hurihanga māori o Papatūānuku.

 

He Huarahi Whakaako i ngā Kaupapa Taiao

Hoki ake ki runga ^

Te Whakatō i te Kaupapa

He kākano ahau i ruia mai i Rangiātea
E whakaatu ana te kōrero nei i te whāinga nui o tēnei wāhanga o te mahi. Kia mārama te ākonga ki āna hononga ki te taiao – ki ngā whakapapa, ki ngā hītoria me ngā kōrero tuku iho e whiri ana i ngā taura here o te tangata ki te taiao

Ko au te taiao
1. Ka rangahau ngā ākonga i te whakapapa me ngā kōrero o nehe mō te rohe. Ka kimihia tētahi whakataukī, tētahi pūrākau, tētahi pepeha, tētahi waiata tawhito rānei e mau ana i ngā kōrero mō te wāhi nei. Ka whakaatuhia ā rātou kitenga:

  • mā te whakaari
  • mā te waiata
  • mā te kanikani
  • mā te kōrero ā-mati (digi-story)
  • mā te kōrero ā-whakaahua (story board)
  • mā te kiriata poto
  • mā te pikitia
  • mā te whakairo, kōwhaiwhai rānei.

Ko te taiao ko au
2. Ka whakatakotohia e ngā ākonga tētahi mahere o te kura, o te rohe rānei. Ka tohua ngā wāhi e kitea ana.
Ngā wāhi i te rohe

  • Ngā tūtohi whenua e tū pātata ana, arā, ko ngā maunga, ko ngā puke, ko ngā manga rākau, ko ngā awa, ko ngā tipu.
  • Ngā tūtohi tangata – arā, ngā whare, ngā pouhiko, ngā ara, ngā tāone, ngā kura.
  • Ngā roherohenga – ā-iwi, ā-hapū, ā-whānau, ā-kaunihera.
  • Ngā wāhi tapu, ngā urupā, ngā pā tawhito, ngā marae, ngā papakāinga.
  • Ngā wāhi mahi, ngā pāmu, ngā wheketere, ngā whare mahi.
  • Ngā wāhi kai, ngā tauranga ika, ngā māra, ngā ngahere.
  • Ngā wāhi ngahau, ngā papa tākaro, ngā wāhi hākinakina, ngā wāhi tākaro. 

Ngā wāhi o te kura

  • Ngā akomanga.
  • Ngā whare hākinakina, ngā papa hākinakina.
  • Ngā wāhi kai, ngā wāhi mahi kai.
  • Ngā wharepaku me ngā wāhi horoi tīnana.
  • Ngā wāhi tākaro.
  • Ngā manga rākau, ngā tipu.
  • Ngā wāhi kaukau.
  • Ngā wāhi manaaki manuhiri, manaaki tangata rānei.
  • Ngā tūnga waka, ngā tūnga pahikara.
  • Ngā whare pupuri rauemi.
  • Ngā kohinga para.

Nō tātou katoa te taiao
3. Ko wai ngā tāngata e mau ana i ngā kōrero mō te rohe, mō te kura rānei? Uiuihia ngā tāngata ka whai pānga atu ki te rohe, arā, ko ngā kaumātua, ko ngā kaimahi o Te Papa Atawhai, ko ngā kaimahi kaunihera, ko ngā tāngata kohi kai, hī ika rānei, ko ngā tamariki, ko ngā kaipūtaiao, ko ngā kaipāmu, ko ngā kaimahi, ko wai atu, ko wai atu. Ka taea e ngā ākonga te mau i ngā korero mā te:

  • hopu-reo
  • tango whakaahua me te tuhituhi kōrero
  • tango whakaahua ātaata.

Mō tātou katoa te taiao
4. Ka whakaatu atu ngā ākonga i ngā hua o ā rātou mahi rangahau. Ka noho tahi ngā ākonga ki te wānanga i ngā pātai nei:

  • He aha ngā akoranga i roto i te mahi nei māu anō?
  • He aha ngā akoranga o te rōpū? o te akomanga? o te kura?
  • He aha ngā take nui kua puta mai?
  • He aha atu anō ngā pātai hei whakautu tonu?
  • He aha ngā mahi hei mahi mā tātou?

Mā rātou tonu e tautohu i t/ētahi take, hei āta wetewete, hei āta whai mā rātou.
Me matua whai hua te/ngā take ki ngā ākonga tonu me te ao e noho nei rātou.

Hoki ake ki runga ^

Te Whakaoho i te Kaupapa

He manga wai e kore e whitikia?
I tēnei wāhanga o te mahi ka ara ake pea ētahi uauatanga, ā, ko te aronga o te pātai rā – ki te ara ake tētahi raruraru (arā te manga wai e kōrerohia nei), ka aha koe? Ka whakawhitia, ka tū rānei? Ko te tūmanako mā te āta whiriwhiri whakaaro ka aumangea te whai a te ākonga i tana take.

Hei whakariterite akoranga
Nā ngā mahi rangahau nei kua kitea t/ētahi take taiao hei āta whai mā ngā ākonga. Ko te mea nui kua ahu mai ngā take nei i ngā kitenga me ngā hiahia a ngā ākonga. Hei tauira noa iho ēnei:

  • He nui ngā rāpihi i ngā papa tākaro o te kura.
  • Kāore he wāhi haumarumaru i ngā rangi wera a te raumati.
  • Ka kōreporepo te whenua i te papa tākaro nui i te hōtoke.
  • E memeha haere ana ngā kai i te awa.
  • He iti rawa ngā taputapu me ngā wāhi tākaro o te kura mō ngā tamariki pakeke.
  • E pāhekeheke ana te one i te puke i muri i te kura.
  • He maha ngā motukā e tū ana i waho atu o te kura i te tīmatanga me te whakamutunga o te kura.
  • Kei te hiahia ngā ākonga ki te mōhio ki te whakatipu kai, ki te kohi kai, ki te whakatō māra rānei.

I tēnei wāhanga o te mahi ka āta wetewetengia ngā take kua tohua e rātou. Ka toroa ngā wāhanga katoa o te kaupapa – ka whakamātauria ngā matapae, ka whiriwhiria ngā take kia mahea te kite atu o te mahi hei mahi mā rātou hei whakatikatika, hei whakapai ake i tēnā take.

Anei tētahi huarahi e taea ai e ngā ākonga te toro atu ki te kaupapa.

Flowchart

Te arotahi me te hoahoa
Ka noho tahi ngā ākonga ki te wānanga i te pātai: ‘He aha pū ngā mōhiotanga hei whai mā rātou kia mārama ai te huarahi ki mua?’ Hei tauira:

  1. Nō hea ngā rāpihi o te kura? He aha ngā momo rāpihi? Pēhea te nui o ia momo rāpihi? He aha te pānga ki te taiao? Me pēhea te whakapai ake?
  2. He aha ngā momo kai/rākau hei whakatipu mā te kura? Kei hea ngā wāhi pai hei whakatipu i aua kai/rākau? He aha atu anō ngā mahi hei whakarite i te whenua? He aha te pānga ki te taiao?
  3. Ko ēhea ngā momo kai e memeha haere ana i roto i te awa? He aha te take e memeha haere ana? He aha ngā mahi ka taea hei hiki ake i te oranga o ēnei kai?
  4. He aha ngā momo rākau e hiahiatia ana i te kura? He aha ai? E pai ana aua momo rākau mō konei?

Te kohikohi mōhio
Koianei te mahi a te ākonga hei rapu mōhiotanga hei whakamātau rānei pea i āna matapae:

  • Ka tirotiro me te mātakitaki.
  • Ka rapu tauira me ngā pānga.
  • Ka whakahaere whakamātautau.
  • Ka uiui tohunga.
  • Ka kohi raraunga.
  • Ka toro i te rorohiko, i te whare pukapuka hoki.
  • Ka whakamahi i ngā momo hangarau, i ngā momo pūrere hoki.
  • Ka rāwekeweke taputapu.

Te tātari me te whakamārama
Ka āta wetekina ngā kohinga kōrero, ka whiriwhiria, ka aromatawaitia kia tino mārama ai te putanga ki te ākonga. Anei ētahi pātai hei āwhina i te mahi nei:

  • E kitea ana ētahi tauira?
  • E whai take ana ngā whakamātautau katoa?
  • He aha ngā kōrero matua i puta mai?
  • E pono ana ngā otinga o ngā whakamātautau?
  • E hāngai ana ngā otinga ki ngā ariā pūtaiao e mōhio whānuitia ana?
  • E hāngai ana ngā otinga ki ngā tikanga Māori e mōhiotia ana?
  • He aha ngā otinga e tino mārama ana te kite atu i nāianei?
  • He aha ngā otinga e rehurehu ana te kite atu?

Te tuku pūrongo
Hei konei ka whakatakotohia e ngā ākonga tā rātou i mahi ai, tā rātou i kite ai hoki i roto i ā rātou rangahautanga. He maha noa atu ngā huarahi ka taea e rātou te whakaatu atu i ā rātou kitenga.  

Te Tuku Pūrongo Pouaka Whakaata/Niupepa Rānei

  1. Ko te mahi tuatahi he tautohu i te aronga matua o te take; arā ‘Kei te memeha haere ngā kai o roto i te awa o Waitaua’. He rerenga tēnei e whakaatu ana i te tino o te take.
  2. Kātahi ka uiuihia ētahi tāngata e pā ana ki te take. Ko tā rātou mahi he whakamārama, he whakawhānui i te take kia mārama ai te hunga pānui, te hunga mātakitaki rānei. 
  3. Ka whakakapia ake te pūrongo ki ngā mahi ka whāia e te iwi hei whakapai ake i te take nei. Hei konei ka kitea te otinga o ngā mahi rangahau. He aha te mahi hei whakatutuki kia tutuki ai te wawata?
  4. Me aro hoki ngā ākonga ki te āhua o ngā whakaahua hei whakaatu i te kaupapa. Me he pūrongo pouaka whakaata, he maha ngā whakaahua hei kapo ake mā rātou. Me he pūrongo niupepa me āta whiriwhiri ngā ākonga i te whakaahua tika hei whakaatu atu i te kaupapa.

Hoki ake ki runga ^

Te Whakatutuki i te Mahi

Tama tū tama ora, tama moe tama mate
E mārama ana te kite atu o ngā take hei whakapai ake i nāianei. Nā, kua tae te wā kia mahia ngā mahi!

Hei whakariterite akoranga
Me āta whiriwhiri ngā mahi kei mua tonu i te aroaro kia whai hua ai te katoa. Ka toro atu ki ngā wāhanga katoa o te whare tapawhā kia pai ai te ahu whakamua. He āwhina pea ngā pātai e whai ake nei:
Taha hinengaro

  • He aha ngā tino whāinga o te mahi nei?
  • E mārama ana te katoa ki te mahi i ngā mahi?
  • Āhea te wā pai?
  • He aha ngā tohu whakatūpato e pā ana ki te mahi nei?
  • He pēhea tā tātou kaupare atu i ngā mōreareatanga o te mahi?
  • He aha te/ngā otinga e whai ana tātou?

Taha wairua

  • E mauri tau ana te wairua i te āhua o ngā mahi kei mua i te aroaro?
  • E aro atu ana tātou ki ngā mātauranga me ngā akoranga a ngā tīpuna e pā ana ki te mahi nei?
  • E rite ana tātou ki te mahi i runga i te ngākau mahaki, te manawanui me te ngākau hihiko?

Taha whānau

  • Kua karangahia ngā tāngata, ngā rōpū, ngā iwi, ngā whānau e tika ana kia whai wāhi mai ki te kaupapa?
  • Kua rite tātou ki te mahi i te kotahitanga me te ngākau tapatahi?
  • He aha ngā ritenga me ngā tikanga a te mahi nei?
  • Kua tohua ngā kaiwhakahaere, ngā kaiārahi rānei o te mahi?

Taha tinana

  • Kua kohia ngā taputapu katoa?
  • Kua whakaritea ngā kākahu me ngā hū tika mō te mahi?
  • Kua tohua ngā tāngata tika mō ngā tūmomo mahi katoa?
  • He pēhea tā tātou manaaki i ngā kaumātua, i ngā kōhungahunga, i a wai atu rānei?

Te Whakarite Whakaaturanga
He wāhi nui tō te mahi tahi i roto i ngā kaupapa taiao. Me mōhio ngā ākonga e kore e tutuki ngā mahi ki te kore ngā tāngata e mahi tahi. I runga i tērā whakaaro me whakarite ngā ākonga i tētahi whakaaturanga hei whakaatu atu ki tētahi rōpū e whai pānga ana ki tā rātou kaupapa taiao. Tērā pea, he rōpū tēnā ka taea te tautoko i te kaupapa ā-pūtea nei, ā-rauemi nei, ā-ringa nei rānei.

E whai ana ngā ākonga kia ū ai te kaupapa ki roto ki ngā hinengaro me ngā ngākau o ngā kaiwhakarongo. Anei ētahi tauira kōrero hei uru atu pea ki te whakaaturanga:

  • Mihi – kupu whakapuaki.
  • Ko wai mātou.
  • Te pūtakenga mai o te kaupapa.
  • Ngā otinga o ngā rangahautanga.
  • Ngā whāinga mō te kaupapa.
  • Ngā mahi hei whakatutuki i ngā whāinga.
  • Me pēhea rātou e whai wāhi mai ki te kaupapa.
  • Mihi whakamutunga/waiata.

Hoki ake ki runga ^

Te Whakaataata me te Aromatawai

He kokonga whare e kitea, he kokonga ngākau e kore e kitea
E whakaatu ana te kōrero nei i te whakaaro, ko ētahi akoranga he māmā noa iho te kite atu, ko ētahi anō ka noho huna tonu. Ko tā te kaiako mahi he whakatō i ngā kākano – ā, mā te ngakingaki, mā te whāngai, me te poipoi ka tipu mai te pihi, te māhuri, te rākau me ōna āhuatanga motuhake katoa.

Hei whakariterite akoranga
E whai ake nei, ko ētahi tauira aromatawai e taea ai te kite atu i te whanaketanga o ngā mahi me ngā akoranga o te ākonga. Ehara i te mea me waiho te taha whakaataata me te aromatawai mō te mutunga iho o te kaupapa. He tūmahi ēnei ka taea te whakauru atu ki ngā wāhanga katoa o te tukanga mahi nei.

  • Te tuhi rātaka.
  • Te whakamahi kauwhata me ngā tohu.
  • Te tā hoahoa, mahere whenua me te hanga tauira.
  • Te tuhi pukapuka.
  • Te whakataurite otinga.
  • Te whakarārangi whakaahua.
  • Te tuhi waiata, whakaari, haka, te aha atu rānei.
  • Te whakatū hui whakanui.
  • Te whakaatu i ngā otinga ki tāngata kē (akomanga kē, kura kē, rōpū kē).

He Pūrākau Hou
Ka whiriwhiria tētahi o ngā pūrākau, tētahi o ngā kōrero tīpuna rānei i kitea i te tīmatanga o te kaupapa. Ki te tōngia mai ngā kiripuaki o te kōrero tawhito rā ki ēnei rā, he pēhea ō rātou whakaaro mō te take i rangahautia?

Ka waihanga mai ngā ākonga i tētahi whakaari e whakaatu ana i ngā whakaaro o ngā kiripuaki o te kōrero nei ki ngā putanga a ngā mahi a ngā ākonga.

Hoki ake ki runga ^

Te Ahu Whakamua

Whakatungarongaro te tangata, toitū te whenua
Ko te whakaaro matua i konei me rapu huarahi te tangata kia whai hua tonu ai āna mahi ā ngā rā, ā ngā wiki, ā ngā marama, ā ngā tau e heke mai nei. Kia kore ai ngā mahi e tū noa iho, engari kia haere tonu, kia kimi mōhiotanga tonu te ākonga kia pai ake ai te noho tahi a te tangata me tōna taiao, ā, mohoa noa nei.  Anei ētahi pātai hei whiriwhiri mā ngā ākonga:

  • Me aha i nāianei? He aha te mahi tuatahi? tuarua? tuatoru?
  • Mā wai tēnei mahi?
  • Mā wai e āwhina?
  • He aha ngā akoranga hou hei whai mā tātou?
  • He aha atu anō ngā take kua puta mai i te mahi nei?
  • He aha rā hoki te huarahi whakamua?

Te Mahi Maramataka
Ahakoa, kua oti te mahi nui o te wā, ehara i te mea ka mutu ki reira te kaupapa. Me he whakatō kūmara te mahi, me poipoi, me whāngai hoki ngā pihi i ētahi wā. Me he whakarite ipu hangarua te mahi, me manaaki tonu tētahi i te kaupapa kia kore ai e hinga, e hoki rānei ki tōna āhuatanga i te tīmatanga.

Ka mahi mai ngā ākonga i tētahi maramataka kia kitea ai he aha ngā mahi kei mua i te aroaro i ia wāhanga o te tau. Kia taea ai hoki te whakarite i ngā tāngata tōtika hei hāpai i te mahi. 

Ngā Tohutoro

Enviroschools Handbook, The Enviroschools Foundation, Kirikiriroa 2008

Enviroschools Kit, The Enviroschools Foundation, Kirikiriroa 2008

He Kete Taiao – Ko Au ko Koe, ko Koe ko Au, The Enviroschools Foundation, Kirikiriroa 2010

He Tauira Pūtaiao, Te Tāhuhu o te Marautanga, Te Whanganui-a-Tara 2000

Pūtaiao i roto i Te Marautanga o Aotearoa, Te Tāhuhu o te Mātauranga, Te Whanganui-a-Tara 1996

Te Marautanga o Aotearoa, Te Tāhuhu o te Mātauranga Te Whanganui-a-Tara 2008

Te Reo Pūtaiao – A Māori Language Dictionary of Science, He Kupenga Hao i te Reo, Te Papaioea 2009

Ngā Pepeha a ngā Tīpuna, Hirini Moko Mead rāua ko Neil Grove, Victoria University Press, Te Whanganui-a-Tara 2007

Hoki ake ki runga ^


Footer: